- autora versijas hronometrāža 1 stunda 40 minūtes
- komentārs filmas projekta aprakstam
Filmas projekta ideja
Tuvojoties Latvijas 100-jai dzimšanas dienai (2018), šķiet, ka mediju telpas uzmanības centrā būs valstsvīri un zinātnes un kultūras personības, kuras Latvijas valsts vēsturē un likteņa līkločos ir ieguldījuši savu nozīmīgo artavu tādai Latvijai, kura drīz sāks jau sava otrā gadsimta atskaiti. Šajā kontekstā, tie ne tik daudz skaitliski pie veselības un domu skaidrības esošie Latvijas vienaudži (100), ir latviešu tautas Zelta fonda sarakstā īpaši ierakstāmi un izceļami atsevišķā rindkopā.
Tā arī ir filmas pamatideja – iemūžināt Latvijas 100gadniekus uz ekrāna caur viņu dzīvesstāstiem, prātā paturot, ka viņu dzīves gājums ir arī daļa no Latvijas vēstures. Jo viņu sāpes un prieki, ir arī mūsu kopējās vēsturiskās atmiņas pamats.
Mūsdienu civilizācijas attīstības kontekstā, nav tautai lielāka pieminekļa vai virsuzdevuma kā savas valsts izveide, nosargāšana un pilnveidošana, jo īpaši, ja tauta ir tik skaitliski maza kā latviešu. Un iepazīstoties ar filmas varoņiem tuvāk, iespējams, varētu arī vairāk iepazīt pašu Latviju. Novedot domu līdz galam un vispārinot – filmai būtu jābūt Latvijas portretam, ar tās cilvēkiem (šajā gadījumā simtgadniekiem) un Latvijas dabu, kura mums pašiem ir īpaši skaista.
Lai arī filmā būs daži varoņi, par filmas galveno varoni ir izvēlēta simtgadniece Marta, kura skatītājus apburs gan ar šarmu, gan joprojām aktīvo sabiedrisko dzīvi, gan neizsīkstošo dzīvesprieku un zinātkāri, un gatavību apgūt visu jauno. Piemēram, ir uzfilmēta epizode, kur varēs pārliecināties, ka arī šādā vecumā var apgūt iemaņas darbā ar datoru un orientēties interneta vidē.
Filmas uzbūve un stilistika
Filmēšanas gaitā neiztikt bez tādu TV paņēmienu kā intervijas pielietošanas. Kaut arī režisora vēlme ir, lai šīs sarunas-intervijas vairāk izskatītos pēc pārdomāti apcerīgiem monologiem ar TV formātos netipiskām pauzēm. Ar mērķi šīs pauzes izmantot par emocionālām atslēgām vai atkāpēm. Montāžas stilā izmantot ētiskus tuvplānus (ar detaļām – acis, rokas, sievietēm krelles) un panorāmas no detaļas uz detaļu. Filmā tiks izmantoti arhīva materiāli.
Intervētāja meistarība būtu mērāma, lai filmas varoņus atraisītu uz atklātu sirsnīgu sarunu par būtiskām vispārcilvēciskām tēmām. Interviju-sarunu tēmu vēlamais strukturējums:
- Pasaules kara sekas, boļševiku apvērsums Krievijas Impērijā, Latvijas valsts izveide – bērnības atmiņas
- “Ulmaņlaiki” – jaunības atmiņas
- Pasaules karš – traģēdija Eiropas tautu likteņos, kara posts
- Padomju laiki – darba mūžs, attieksme pret darbu
- Atmoda – cerība jaunai Latvijai, attieksme pret valsti, pilsoniskā nostāja
- Dzīvesgājuma novērtējums – kas dzīvē ir vissvarīgākais?
Pārdomas par Latviju, latvietību. Attieksme pret dzīves atziņu pārmantojamību, attieksme pret saviem vecākiem un novēlējums nākamajām paaudzēm. Attieksme pret nāvi.
Pie piefilmējumiem vai aprakstošām epizodēm jāpieskaita visas iespējamās montāžas frāzes, kur filmas varoņi piefiksēti darbībā. Tās var būt pat viselementārākās lietas, kaut vai cukura maisīšana tējas glāzē vai darbošanās aiz stellēm. Atsevišķi izceļami interjera detaļas, kas varētu liecināt par vidi un varoņu vecumu (trauki, pulksteņi, pastkartītes, foto albumu šķirstīšana, suvenīri ar laikmeta liecībām).
Filmas kopējās stilistikas veidošanā iekļaujamas kanonizētas Latvijas ainavas un dabasskati (rīta rasa vai migla virs ezera, gājputnu lidojums, saulrieti jūrā). Manuprāt, šī nav tā reize, kad vajadzētu kautrēties no šādu šablonu izmantošanas. Par simboliskām varētu kļūt epizodes, kur filmas varoņi piefiksēti dabā, jo saikne ar dabu tikpat labi var tikt pārdefinēta par saikni ar Mūžību (pinot Jāņu vainagu).
Īpaša uzmanība tiks pievērsta filmas skaņu celiņam. Ieplānots izmantot autoru mūziku un tautasdziesmu vai folklorizējušos melodiju aranžējumus. Stilistiski mūzikas tēmām būtu jābūt pietiekami smeldzīgām un sirsnīgām, tempa ritmam atbilstošam montāžas ritmam.
Lai arī filmas ieceres apraksts varētu vietām šķist filozofisks, un vietām, pat sausi juridisks, filmas pamatvērtība un akcenti apzināti liekami uz vienkāršību un vispārcilvēciskām vērtībām, kuras ir konvertējamas un varētu būt interesantas un saprotamas ne tikai mums pašiem – latviešiem. Šo aspektu nevajadzētu aizmirst, runājot par filmas mērķauditoriju.
Sižeta konfliktsituācijas
Nosaucot filmas fabulas stereotipu par filmas varoņu dzīves aprakstu, dramaturģiskie konflikti akadēmiskā izpratnē nav ieplānoti. Par tādiem varētu uzskatīt – “vecmodīgu” varoņu vieduma un mūsdienu civilizācijas dzīves ritma pretnostatījumu.
Filmas mērķis nav atrast revolucionāras atklāsmes, bet gan pateicībā ieklausīties un sadzirdēt novērtējumu latvietībai valsts veidolā pirmā gadsimta izskaņā, lai šai filmai būtu ne viens vien vēl turpinājums.
